2021. gada 25. janv.
A- A A+
lv Latviešu
Viegli lasīt

Attālināto mācību bilance

Šogad pēc rudens brīvdienām valstī mācības attālināti uzsāka 7. – 12.klašu skolēni, bet, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju Smiltenē, drīz arī Smiltenes vidusskolas 5., 6. un 1. – 4.klašu skolēni mācīties sāka no mājām. Skolotāji pavasarī rūpīgi izvērtēja attālināto izglītības procesu Smiltenes vidusskolā un mērķtiecīgi gatavojās tam, ja šāda situācija atkārtotos rudenī.  Kā veicies šajā laikā, kādi bijuši lielākie ieguvumi, kādi izaicinājumi, kādas problēmas?

“Gan skolotāji, gan ģimenes rudenī bija vairāk gatavi attālinātajam mācību procesam nekā pavasarī,” atzīst Smiltenes vidusskolas direktores vietniece Dace Ciekure. “Skolai galvenā  saziņas platforma ir  e–klase, kur apmaināmies ar informāciju, skolēni seko līdzi savam mācību progresam  un redzams skolēna attiecīgās nedēļas mācību plāns. Ir izveidota vienota platforma, kurā  mācību darba organizēšanai tiek izmantota  Google Classroom ar iespējām vadīt tiešsaistes stundas un skolēni ērtā veidā var saņemt un pildīt savus mācību uzdevumus. Esam arī abonējuši visas Latvijā pieejamās digitālo materiālu krātuves, kuras skolotāji izmanto mācību procesā.
Lai apzinātu katra skolēna tehnoloģiskās iespējas, pirms attālinātā mācību procesa veicām anketēšanu. Aptuveni 25% mājsaimniecību bija nepietiekams interneta ātrums. Tur mēs kā skola neko nevaram mainīt. Ja vecākajās klasēs tehnoloģisko problēmu bija mazāk, tad informācija par jaunāko klašu skolēnu iespējām neiepriecināja. Taču visos gadījumos, kad vecāki lūdza skolas palīdzību, savu iespēju robežās palīdzējām. Vairākiem skolēniem ir izsniegti lietošanā datori, kā arī tīmekļa kameras. Protams, skolas resursi nav bezgalīgi, bet joprojām, ja kādam nepieciešama palīdzība, lūdzam par to informēt klases audzinātāju.”

Vienotajā platformā…

Vienotā platforma skolēniem pavērusi iespēju digitālajā vidē vieglāk izpildīt, saglabāt un nosūtīt darbus, ātri un ērti paskatīties, kas kurā mācību priekšmetā uzdots. Arī tad, ja kaut kas nav izpildīts laikā,  uzdoto nav vairs ilgi jāmeklē. Minētā platforma ir ļoti labvēlīga arī tad, ja skolēnam mājas datorā nav biroja programmatūras, piemēram, MS Word.

Savukārt skolotāji Google Classroom visvairāk novērtē iespēju vadīt tiešsaistes stundas, vērot, kā skolēni strādā, digitālajā vidē izlabot un komentēt darbus, iekārtot mapes ar dažādiem mācību materiāliem, kā arī – ātri noskaidrot, vai darbi nodoti laikā.

Tāpat attālinātais mācību process skolotājiem pavēris iespēju dažādot izmantotos digitālos resursus. “Veidoju video stundas, ko izvietoju blogā, visi tiešsaistes stundu un mācību materiāli ir atrodami katras klases digitālajā krātuvē un izmantojami visa mācību gada garumā,” pieredzē dalās latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Krūmiņa. “10. klases skolēni literatūrā veidoto attālināto diskusiju ierakstīja dažādās audio un video platformās. Ideja īstenojās labi, un radās pat doma par skolas podkāsta veidošanu. Ar 7. klases skolēniem tiešsaistes stundās vienlaicīgi veicam uzdevumus digitālā formātā. Gada noslēgumā plānots uzdevums ar online krustvārdu mīklu, kuras vēlāk skolēni varēs iemācīties veidot paši. Tas ir gan interesanti, gan izzinoši. Google Classroom darbojamies visi kopā. Piemēram, 9. klasē tika kopīgotas darba lapas, kur ierakstus vienlaicīgi veic visi klases skolēni. Tas arī ir labs veids, kā mācīties attālināti, kā lasīt, vērtēt cita izteikto viedokli un formulēt savu. Klātienes procesā šādu vienlaicīgi visiem kopā veiktu uzdevumu nav iespējams paveikt īsā laikā, attālināti var darīt ātri un vienkārši. 9. klases skolēni tiešsaistes stundās ir demonstrējuši arī paši savas prezentācijas, kas apliecina aktīvu iesaistīšanos un līdzdalību.”

Ne visu attālināti var apgūt tik kvalitatīvi kā klātienē…

“Apzinoties to, ka vienā brīdī atkal var nākties pāriet uz attālinātajām mācībām, rudenī pievērsos grūtākiem tematiem, kurus tomēr vieglāk un kvalitatīvāk apgūt klātienē,” stāsta skolotāja Iveta Krūmiņa.

“Attālināto mācību laikā vissarežģītāk īstenot laboratorijas darbus,” atzīst fizikas un programmēšanas skolotājs Andrejs Miķis. “Paredzot, ka var būt šāda situācija, šo to paveicām pirms ārkārtas situācijas, bet šobrīd varu uzdot tikai ļoti vienkāršus darbus. Jā, ir interneta vietnes, kur šīs lietas var darīt virtuāli, bet tas tik un tā nav tas pats, kas darboties laboratorijā.

Daļai skolēnu ir grūtības ar programmēšanu. Skolā mums ir laba materiālā bāze. Taču skolēniem, kuriem mājās dators jādala ar vairākiem brāļiem un māsām vai nav skaidrības, kā konkrētos uzdevumus izpildīt, viegli neiet.

Uzskatu, ka skolotājam šobrīd jāizdomā algoritms, kā iespējami vienkāršākām metodēm sasniegt labāko rezultātu. Jo noguruši ir gan skolēni, gan skolotāji. Šobrīd svarīgākais izpildīt pašu galveno. Cerībā, ka pie laboratorijas darbiem varēsim ķerties pavasarī.”

Skolotājs Andrejs Miķis parasti svarīgāko, Zoom konferencēs runāto, ieraksta. Ja kāds stundas laikā nav varējis pieslēgties, viņam tiek nosūtīta saite, izmantojot failiem.lv.

“Attālinātajās mācībās esam apguvuši daudz jauna digitālajā jomā, bet visu, ko darījām klasē, mājās, protams, nevaram izdarīt,” atzīst arī sākumskolas skolotāja un 3.a klases audzinātāja Antra Alksne. “Varbūt vecāko klašu skolēniem ir vieglāk, bet pirmajās klasītēs klātienes mācības ir ļoti svarīgas.”

Skolā visiem vienāda “starta pozīcija”

“Lielākais šķērslis, ko ietekmēt nav mūsu spēkos, – strādājot un mācoties mājās, mēs neatrodamies vienādos apstākļos,” uzskata skolotāja Iveta Krūmiņa. “Vienā ģimenē katram bērnam ir savs, kvalitatīvs dators, labi strādā internets un nav jāmaksā par katru tajā pavadīto minūti. Citā – uz vairākiem ģimenes locekļiem ir tikai viens dators, interneta pieslēgums vājš vai arī prasa lielākas izmaksas. Ir arī skolēni, kas mācās, izmantojot tikai telefonu. Tas nav vienkārši!  It kā jau visi joprojām darām vienu un to pašu darbu, bet… Skolā, atrodoties vienā klasē, bijām vienādā situācijā. Šobrīd pieļauju, ka ir bērni, kas kautrējas runāt par savām problēmām. Tiešsaistes stundās redzot, ka klase nav pilnā sastāvā, man ir jādomā, kāpēc tas tā ir. Pēc tam cenšos ar katru individuāli runāt, bet vai skolēni mums vienmēr visu izstāsta? Iespējams, skolēnu mācīšanās kvalitāte cieš ne jau attālināto mācību, bet konkrēto apstākļu dēļ.

Apzinos, ka šis laiks nav viegls nevienam. Tāpēc dodu iespēju skolēniem sakrāt punktus vērtējumam dažādos veidos. Papildu punktus var saņemt gan par aktīvu dalību tiešsaistes stundās, gan par dažādiem radošajiem uzdevumiem.”

“Kompetenču izglītībā uz mērķi var vest dažādi ceļi,” kolēģi papildina vēstures un filozofijas skolotāja,  5.d klases audzinātāja Jeļena Dombrovska, kura arī attālināto mācību laikā izmanto dažādus digitālos resursus. “Skolēniem īpaši patīk video, dažādi YouTube klipiņi.”

Gribas ieskatīties acīs…

Katrs skolotājs pamazām atradis ērtāko veidu, kā mācīt savu mācību priekšmetu. “Es strādāju, izmantojot moodle serveri,” pieredzē dalās Andrejs Miķis. “Klasēm, kurām pie manis ir divas stundas pēc kārtas, pirmajā stundā runājamies tiešsaistē, otrajā uzdodu kādu darbiņu. Redzu, kā viņi strādā, tāpat kā to, ja kāds divu minūšu laikā ieraksta, visticamāk, no klasesbiedra norakstītu rezultātu…

Pamazām izdevies sakrāt daudz dažādu uzdevumu. Ja kādam skolēnam neveicas, dodu viņam iespēju mēģināt, kamēr sanāk.”

“Pats svarīgākais, lai skolēni ir godīgi un uzdoto pilda paši,” domā arī skolotāja Jeļena Dombrovska.

Daudzi skolotāji atzīst, ka viņiem tiešsaistes stundās vislielāko prieku sagādā skolēni, kuri ieslēdz kameru un līdz ar to vairs nav sajūtas, ka jāuzrunā tumšs laukums datora ekrānā. “Ja kādam negribas, lai visi redz fonu, kas viņam aizmugurē, tad to ar dažādiem efektiem var paslēpt,” iesaka skolotāja Jeļena Dombrovska.

Vairākums skolēnu sarunās ar skolotājiem atzinuši, ka vēlas, lai iespējami ātrāk atsāktos klātienes mācības. “Daudzi saka, ka viņus nogurdina garās stundas pie datora,”  stāsta skolotāja Iveta Krūmiņa. “Taču ir arī skolēni, kuriem mājās ir vieglāk koncentrēties mācībām, jo neviens netraucē.”

“Daži bērni, kuri klasē vienmēr klusēja un neko nepaspēja izdarīt laikā, tiešsaistes stundās kļuvuši ļoti aktīvi, uzdod jautājumus, visus darbus nodod laikā. Tā ka šīs lietas jāskatās ļoti individuāli,” uzskata angļu valodas skolotāja un 6.a klases audzinātāja Sanita Cīrule.

Par kavējumiem un dienas režīmu

Skolotāji novērojuši – attālināto mācību laikā grūtāk klājas skolēniem, kuriem pietrūkst patstāvības un vajadzīgs kāds, kas ik pa brīdim “pabaksta”.  Visbiežāk dažādas ķibeles sākas tad, ja nepaveiktie darbi sakrājušies vairākos mācību priekšmetos. Skolēniem, kuri visu regulāri izpilda laikā, parasti grūtību nav. Tāpat arī reti problēmas rodas tiem, kuri kārtīgi strādāja klātienes stundās.

 “Jaunāko klašu skolēniem vislielākais izaicinājums ir ievērot dienas režīmu,” atzīst skolotāja Sanita Cīrule. “Tiem, kuri strādā no rīta un pa dienu, skolotājs var paskaidrot. Tad, ja mājas darbi tiek pildīti pa nakti, pietrūkst atgriezeniskās saites. Bērns, kurš nav izgulējies, stundās nespēj koncentrēties. Un tad seko klasiskās frāzes: “Es neko nesaprotu! Pārāk daudz jāmācās!” Neizpildītie darbi ir kā sniega bumba, kas veļas aizvien lielāka un lielāka, līdz vienā brīdī bērnu patiešām var pārņemt izmisums, un viņš vairs nesaprot, ko “ķert un grābt”.”

“Nesen man viens astotās klases jauneklis lepni paziņoja, ka gulēt aizgājis četros no rīta,” stāsta skolotāja Jeļena Dombrovska. “Jautājumā par dienas režīmu ļoti svarīgs ir ģimenes atbalsts un nostāja.”

“Nepareiza laika plānošana skolēniem nereti sagādā raizes arī vecākajās klasēs,” atzīst skolotāja Iveta Krūmiņa. Lai palīdzētu skolēniem izvairīties no situācijas, kad visi darbi tiek atstāti uz pēdējo brīdi, stingri noteikti to  nodošanas termiņi.

Rūpējoties par veselību, ļoti svarīga ir arī atpūta un fiziskās aktivitātes svaigā gaisā.

“Tā kā šogad esam iesaistījušies projektā “Sporto visa klase”, tad bērni vairāk laika velta pastaigām mežā, mums bija sniega dienas, kurās visus aicinājām celt sniegavīrus un pēc tam atsūtīt fotogrāfijas,” stāsta sākumskolas skolotāja un 2.a klases audzinātāja Sintija Grišjāne. “Lai bērniem nevajadzētu tik daudz laika pavadīt pie datora, mājturības stundās viņus dažreiz rosinu palīdzēt vecākiem mājas darbos.”

“Lai nebūtu tā, ka bērni tikai pārsvarā “dzīvojas” pa dažādām ierīcēm, visiem dots uzdevums – katru dienu 15–30 minūtes lasīt,” pieredzē dalās skolotāja Antra Alksne. “Šogad trešo klašu skolēniem diagnosticējošajā darbā būs jāstāsta par savu mīļāko grāmatu. Tāpat viņiem jātrenējas arī ātri uztvert saturu un par izlasīto pastāstīt.”

“Daži skolēni atzīst, ka ir grūtāk, kopš vienu dienu jānāk uz skolu, otrā – jāmācās mājās,” stāsta skolotāja Sintija Grišjāne. “Esot mājās, griboties ilgāk pagulēt, pēc tam vakarā nenākot miegs, bet otrā rītā grūti piecelties.”

Tie skolēni, kuri attiecīgajā dienā mācās attālināti, stundām pieslēdzas Zoom vidē. Tāpat skolotāja strādā arī tad, ja kāds bērns ir slims, bet jūtas pietiekami labi, lai mācītos.

Skolotājus visvairāk uztrauc tie skolēni, kuri vispār nav sasniedzami. Taču arī šis jautājums tiek risināts ar audzinātāja, skolas atbalsta personāla un pašvaldības sociālā dienesta palīdzību.

Galvenais – neklusēt!

“Mēs, pieaugušie, bieži vien pieņemam, ka bērni ir lieli meistari digitālajā vidē, bet ir situācijas, kurās viņiem pietrūkst drosmes vai mērķtiecības,” novērojusi skolotāja Jeļena Dombrovska. “Šādos brīžos svarīgākais – nerāt, bet iedrošināt, motivēt un palīdzēt. Daudziem esmu palūgusi aizkavēties pēc tiešsaistes stundām ilgāk, lai pamācītu, kā strādāt Google Classroom.”

Vairāki skolotāji novērojuši, ka diezgan daudziem bērniem, īpaši sākumskolā un pamatskolā, ir grūtības palūgt kādam palīdzību.

“Ja bērns negrib uzreiz rakstīt skolotājam, viņš var palūgt padomu arī klasesbiedram, brālim, māsai, mammai vai tētim. Bet viņam ir jāiemācās to darīt,” uzskata skolotāja Sanita Cīrule.  

“Ir bērni, kuri tā uzrakstījuši: “Mammai pirmdienās, trešdienās un piektdienās jāmācās, tad pie datora netieku.” Es to respektēju, un mēs kopā atrodam citu risinājumu. Bet, ja skolotājs nesaņem darbu vienā, otrā, trešajā dienā… Un tas, no kura to vajadzētu saņemt, klusē… Es nevaru zināt – problēma ir slimībā, slinkumā vai vēl kur citur.

Protams, ja skolēnam salūzis dators, viņš sacerējumu telefonā uzrakstīt nevar. Bet tad par to noteikti savlaicīgi jāinformē skolotājs, kurš licis darbus nodot noteiktā formātā.”

Arī skolotājs Andrejs Miķis saka: “Ja skolēns uzraksta, ka darbu nav izpildījis laikā, jo mājās pazudis internets, tad viņš to var nodot vēlāk.”

“Ja kādam bērnam vecāki nāk mājās tikai pēc pieciem un viņam ir vajadzīga viņu palīdzība, tad, protams, pieņemu darbu arī vēlāk. Esam tikai otrā klasīte,” pieredzē dalās skolotāja Sintija Grišjāne.

Viegli nav, bet gandarījums par darbu nemainās

“Šobrīd regulāri sekoju līdzi visam pasaulē notiekošajam, aktuālajām diskusijām. Arī tam, kā jautājumi saistībā ar izglītību tiek risināti mūsu valstī. Šis ir laiks, kad lēmumi jāpieņem, piemērojoties apstākļiem, kas palielina ikdienas spriedzi. Sarežģīti ir arī skolotājam,” atzīst skolotāja Iveta Krūmiņa.

“Ja vēlas strādāt kvalitatīvi, tad skolotājam attālinātajām mācībām ir jādomā gan citādi darba uzdevumi, gan jāmaina prezentāciju materiāli. Nevar izmantot visu to pašu, ko klātienes mācībās. Katra mācību stunda nozīmē nopietnu gatavošanos, lai tā būtu vērtīga un izzinoša. Taču, redzot, ka skolēni mācību stundā aktīvi iesaistās, gandarījums ir tāds pats kā klātienes stundās.

Šogad svētkus svinēsim tikai kopā ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem. Aicinu visus novērtēt to labo, kas viņiem ir, un arī atvēlēt laiku atklātai sarunai ar sevi, pajautājot sev – kāda ir mana vieta sabiedrībā, attiecībās ar līdzcilvēkiem, ko es spēju dot citiem?  Šis ir īstais laiks mazliet mainīt akcentus un ieraudzīt pasauli plašāk, nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kļūt iejūtīgākiem. To arī mums kopā novēlu!”

“Lielākais ieguvums no attālinātajām mācībām ir tas, ka bērni kļuvuši patstāvīgāki, zinošāki digitālajā jomā un viņiem vairs nav nepieciešams tik liels vecāku atbalsts kā pavasarī,” saka skolotāja Sintija Grišjāne. “Man kā skolotājai lielākais izaicinājums ir lielajā aizņemtībā kaut nedaudz atrast laiku arī atpūtai. Spēka avotiņi? – Bērns un suns, ar kuriem izejot ārā pastaigāties, vismaz mazliet atpūšos. Vēl labprāt paklausos mūziku.”

“Šobrīd galvenais – visiem saglabāt mieru, sirsnību, optimismu un cerību, ka pēc Jaunā gada kļūs labāk,” uzskata skolotāja Sanita Cīrule.

“Skolēniem Adventa laikā novēlu apzinīgi paveikt visus savus darbiņus, lai iepriecinātu sevi, ģimeni un pirmo semestri pabeigtu ar gandarījuma sajūtu. Saviem kolēģiem – skolotājiem – iesaku uztvert visu ar mieru un pārlieku nemocīt sevi tad, ja kaut kas nenotiek tā, kā iecerēts. Ja bērniem kaut kas nesanāk, skolotāji parasti ļoti pārdzīvo un vaino sevi. Manuprāt, galvenais – skolēniem iedot labāko, ko spējam, bet tajā pašā laikā pieņemot arī to, ka bērni šobrīd nav mums blakus un līdz ar to ne vienmēr var paveikt visu to pašu, ko klātienes mācībās,” uzskata skolotāja Jeļena Dombrovska.  Brīvajā laikā viņai spēku dod pastaigas ar suni pa mežu. “Tā kā pie datora esmu spiesta pavadīt ļoti daudzas stundas, tad piespiežu sevi vingrot. Lai viss izdotos, šobrīd ir jābūt gataviem mainīt arī savus ieradumus.”

Skolotāja Antra Alksne pēc garas darba dienas paskatās labu filmu, palasa grāmatu. “Īpaši daudz brīva laika neatliek, bet vienalga kādu brītiņu sev cenšos atrast.” Kolēģiem, skolēniem un viņu vecākiem skolotāja vēl:  “Lai svētku laikā visiem sirdī ienāk miers! Šis paies un gan viss atkal būs labi!”

 “Šajā laikā, kad vairāk redzam tumšās debesis, ikvienam novēlu atrast kādu gaismiņu – sniegā vai iededzot svecīti. Lai šī gaisma ienāk arī sirdī un domās,” vēl skolotājs Andrejs Miķis. “Mums, skolotājiem, kļūst omulīgāk jau no tā vien, ja redzam skolēnus smaidām, dzirdam kādu viņu jociņu vai labu vārdu…”

Teksts: Baiba Vahere

Slider