2020. gada 3. jūn.
A- A A+
lv Latviešu
Viegli lasīt

Matemātiskās spējas jāattīsta tāpat kā lasītprasme!

“Matemātiskās spējas, tāpat kā lasītprasme, pašas no sevis nerodas. Tās regulāri jāattīsta un jātrenē,” uzskata Smiltenes vidusskolas matemātikas skolotāju metodiskās komisijas vadītāja Monta Konstante.  Skolēniem, kuriem matemātika nekad nav padevusies viegli, šobrīd ir mazliet grūtāk, jo katru uzdevumu jāizrēķina pašiem, nav blakus klasesbiedru, kas rēķina ātrāk… Taču, pārbaudot atsūtītos mājas darbus un sazinoties ar skolēniem, skolotāja pārliecinājusies, ka savā izaugsmē ieguldot darbu, visas grūtības var atrisināt.

“Mūsu skolēni ir gudri. Tikai lielajā skrējienā no skolas uz dažādiem pulciņiem, mākslas, mūzikas vai sporta skolu viņiem reizēm pietrūcis laika, lai visu apgūtu līdz galam,” domā skolotāja. “Šis ir īstais brīdis, lai apzinātos, kurās jomās līdz vēlamajam rezultātam vēl jāpiestrādā.”

Montas Konstantes ikdienas ritms līdz ar skolēnu attālinātajām mācībām kļuvis vēl intensīvāks. Viņa ir matemātikas skolotāja gan sākumskolā, gan 5. līdz 7. un arī 8.un 9.klasēs. “Skolēni visu laiku raksta vai zvana, uzdod jautājumus… Taču par to tikai priecājos, jo redzu, ka ieguldītais darbs nav veltīgs. Skolēni rēķina, rēķina, sākumā prasa palīdzību, bet pēc tam jau tiek galā paši.”

Ieteikumi sākumskolēniem

“Sākumskolēniem šobrīd cenšos uzdot vieglākus uzdevumus. Tādus, kuru izpildīšanai iespējami mazāk jālūdz vecāku palīdzība,” pieredzē dalās skolotāja. “Taču šajā vecumā pilnībā viens pats ar attālināto mācīšanos tiek galā vien retais bērniņš. Tas jāpieņem kā šā vecumposma īpatnība. Kādam nepieciešams pārbaudīt rezultātus, citam jāpaskaidro, kā rēķināt. Vecākiem, kuri pa dienu ir darbā vai nevar palīdzēt citu iemeslu dēļ, jārosina, lai bērns noteikti lūdz skolotāja palīdzību. Skolēns, kuru viņa tuvākie cilvēki dusmīgi atraida, psiholoģiski norobežosies un otrreiz vairs nelūgs palīdzību. Taču ar matemātisko priekšstatu veidošanu un rēķināšanu ir tāpat kā ar lasīšanu – ja bērns visus burtus neapgūs, viņš lasīt tā arī neiemācīsies. Svarīgi, lai zināšanās nebūtu pārrāvumu, kaut kas nepaliktu neapgūts.

Skolotāji kopā ar uzdevumiem parasti nosūta arī mācību līdzekļus, ko skolēns var darba gaitā izmantot. Tāpat šobrīd plašā klāstā pieejami dažādi rīki, e – grāmatas. Skolēniem bieži esmu teikusi, ka vienu un to pašu uzdevumu gandrīz vienmēr var izrēķināt vismaz divos trīs dažādos veidos. Kopā pārrunājam, kurš no tiem varētu būt racionālākais. Tāpēc šobrīd nepavisam nevajadzētu uztraukties par to, ka rēķināšanai izvēlēts nepiemērotākais ceļš. Katrs cilvēks domā citādāk, un tas ir tikai normāli.”

Matemātisko priekšstatu veidošanai

“Vecāki, kuriem mājās mazāks bērniņš, var palīdzēt veidot matemātiskos priekšstatus arī viņiem,” iesaka skolotāja. “Klājot galdu, palūdziet mazo saskaitīt, cik šķīvīši, nazīši vai dakšiņas jāliek! Pastaigājoties, pajautājiet, kurš koks lielāks, kurš – mazāks? Cik koku būtu, ja pie tiem, kas jau saskaitīti, blakus izaugtu vēl divi? Spēlējoties pagalmā, uzaiciniet bērnu paiet divus soļus pa labi, trīs pa kreisi un apgriezties riņķī!  Zīmējot, var mazajam pajautāt, kurš zīmulis garāks, kurš īsāks?

Loģiskās spriestspējas attīstīšanai visos vecuma posmos ļoti labas ir puzles. Tāpat to lieliski palīdz attīstīt dažādas galda spēles. Izglītojošas spēles pieejamas arī internetā, bet lai skolēni pārāk daudz laika nepavadītu pie datora, labāk dot priekšroku galda spēlēm, kas lieliski pilnveido arī sociālās prasmes un komunikatīvās iemaņas.”

Ja grūtības koncentrēties…

 “Skolēnam koncentrēšanās grūtības nevajadzētu radīt sīkiem sadzīviskiem troksnīšiem, piemēram, tam, ja mamma netālu gatavo ēst vai mazais brālis klusiņām brauc pa paklāju ar rotaļu mašīnīti,” uzskata skolotāja. “Ja mājās ir vairāki skolēni, kuri tomēr viens otram traucē mācīties, vecākiem jādomā, kā šo jautājumu risināt – jāizbrīvē iespējami tālāk vienam no otra katram savu vietiņu, kur mācīties. Vēlreiz jāvienojas par kārtību, kā notiks mācīšanās u.tml. Visiem kopā jācenšas, lai mājās būtu iespējami mazāk strīdu un spriedzes.

Sākumskolas skolēnam bez pārtraukuma nevajadzētu rēķināt ilgāk par 20 minūtēm, 5. līdz 7.klašu skolēnam – ne ilgāk par 25 minūtēm. 8. un 9.klašu skolēniem jāpaņem starpbrīdis pēc 30 – 35 minūtēm.

Visiem  darbs veiksies raitāk, ja viņi ik pēc noteikta laika piecelsies, izkustēsies, izies laukā pastaigāties, paspēlēs bumbu , paskraidīs vai palēkās. Ja apgrūtinoši iziet laukā, var turpat istabā pavingrot. Laika gaitā organisms pieradīs pie noteikta darba un atpūtas režīma.

Tāpat jārūpējas, lai telpās, kur skolēns mācās, būtu svaigs gaiss. Koncentrēšanās grūtības var rasties arī dēļ skābekļa trūkuma organismā.”

Piekto sesto klašu skolēni

“Piekto sesto klašu skolēniem ar uzdevumi izpildi vajadzētu tikt galā pašiem,” uzskata skolotāja Monta Konstante. “Vecāku vai skolotāja palīdzība nepieciešama brīžos, ja bērns nejūtas drošs, ka izrēķinājis pareizi vai arī kaut ko nesaprot. Taču skolēnam noteikti jādod iespēja vispirms ar uzdoto tikt galā pašam. Bērns nekad nebūs ieguvējs, ja pieaugušais viņam visu laiku sēdēs blakus un teiks priekšā pareizo risinājumu.

Iespējams, ka vecāki šo klašu skolēniem vairs nevar palīdzēt. Taču viņu  atbalsts bieži ir ļoti svarīgs, lai iedrošinātu pusaudzi nekautrēties un zvanīt vai rakstīt skolotājam.”

Vecākajās klasēs

“Vecāko klašu skolēni parasti ir drošāki. Ja kaut ko nesaprot, uzreiz raksta vai zvana,” novērojusi Monta Konstante. “Jaunieši mācību vielas apguvei labprāt izmanto viņiem atsūtītos videomateriālus un dažādus rīkus.

Šajā vecumā vecākiem vairāk jārosina skolēnus iziet laukā svaigā gaisā, pastaigāties un pasportot, nevis darbu pie datora nomainīt ar gulēšanu pie televizora, “dzīvošanos” pa telefonu vai sociālajiem tīkliem. Mazliet smieklīgi, bet dažiem jāatgādina arī tas, ka fiziska aktivitāte nav iepirkšanās!”

Par eksāmeniem skolotāja Monta Konstante savu audzināmo klasi un pārējos nākamos absolventus iedrošina neraizēties. “Šāda situācija šobrīd ir visā pasaulē, nevis tikai pie mums. Galvenais – rūpīgi turpināt mācības, strādāt un gan jau laiks visu noliks savās vietās!”

Skolotāja Konstante ir arī diplomēta fitnesa trenere. Taču šobrīd no šīs nodarbes, tāpat kā vaļasprieka – dejošanas Blomes pagasta jauniešu deju kolektīvā “Atspēriens” jāatsakās. Vienmēr enerģiskā skolotāja minētās aktivitātes aizstāj ar skriešanu. “Dienā noskrienu 5 km. Tāpat atrast savu sportisko vaļasprieku iesaku arī visiem jauniešiem.”

Teksts: Baiba Vahere

Foto: no Montas Konstantes personiskā arhīva

Slider