2021. gada 27. febr.
A- A A+
lv Latviešu
Viegli lasīt

Sarunas, mīlestība un eksperimenti – projektu nedēļa Grundzāles pamatskolā

  Lai dažādotu 5.-9.klases skolēnu mācību procesu, laiks no 15.februāra līdz 19.februārim noritēja kā projektu nedēļa, kad mācības noritēja neierastāk kā ikdienā. 

 Starptautiskā Erasmus+ programmas projekta “Starpdisciplinaritāte – tilts vai robežas 21.gs.?” ietvaros skolēni mēģināja noskaidrot atbildi uz jautājumu “Kā migrācija ir skārusi manu ģimeni?” Visi pamatskolas skolēni izpildīja aptaujas anketu par šo tēmu. Jāsecina, ka 53 no 59 skolēniem atzīst, ka kāds no viņu radiniekiem ir dzīvojis ārpus Latvijas. 44 skolēni min, ka iemesls doties uz ārzemēm ir bijis darbs, 8 skolēni raksta, ka viņu radinieki jau tur ir apmetušies uz dzīvi; 7 min, ka tās ir mācības, kas likušas doties ārpus Latvijas. Atrašanās laiks ārzemēs ir no 1 mēneša līdz visam mūžam. Savukārt jautājumā par imigrāciju 44 skolēni atbild, ka viņu ģimenē nav cilvēku, kas ir dzimuši ārpus Latvijas; iebraucēju galvenais iemesls ir darbs vai ģimenes apstākļi, un viņi dzīvo šeit jau vairāk kā 10 gadu.

    8.klase veica pētījumu “Kāda dažādos laikos ir migrācijas situācija Latvijas teritorijā?” 

  Nākamais uzdevums bija atrast kādu, kas labprāt padalītos tiešsaistē ar savu migrācijas pieredzi. Īpaši aktīva bija 5.klase, kuru sarunās atklājās, ka gandrīz katrs var nosaukt kādu radinieku, kas ir kādu laiku bijis ārzemēs vai vēl joprojām tur dzīvo.

  5.klases skolēni google meet up noklausījās Markusa mammas stāstu par auklītes darbu Vācijā 90.gadu beigās, kā arī Tomasa mamma dalījās pieredzē par studijām Itālijā. Īpaši eksotiska bija saruna ar Dienvidāfrikā dzīvojošo Ritmu Grizāni, skolēni aktīvi uzdeva jautājumus Alekša mammas māsīcai gan par to, kāpēc izlēma pārcelties uz dzīvi tik tālā zemē, gan izprasīja visu iespējamo: gan par skolas sistēmu, gan par valodām, gan par ēdieniem un populārākajiem sporta veidiem. 

  Tikpat auglīga bija stundu gara saruna ar Zviedrijā dzīvojošo Ilzi Jundzi, kas Stokholmā strādā par skolotāju un tur dzīvojošajiem latviešu bērniem māca latviešu valodu un aktīvi darbojas latviskuma stiprināšanā. Sarunā jau radās dažas turpmākās sadarbības idejas.

 7.klase tiešsaistē runājās ar Mārīti Damašeku, kas ilgu laiku dzīvojusi Vācijā, Šveicē, un šobrīd ir atgriezusies atpakaļ un dzīvo savas bērnības pusē Rankā. Septītie bija pārsteigti, ka Vācijā ir jānoliek eksāmens, lai tu tiktu pie makšķerēšanas licences.

   8.klase tiešsaistē runājās ar Dāniela vecomammu, kas jau vairāk kā 10 gadus dzīvo Īrijā, un Alekša mammu, kas strādā Nīderlandē. Astotos pārsteidza tas, ka ārzemēs vienkopus dzīvo tik daudz latviešu, kā arī tas, ka vienā uzņēmumā strādā iebraucēji no ļoti daudzām un dažādām valstīm.

    Sarunās atklājās tas, ka cilvēki izbrauca no Latvijas krīzes laikā, jo trūka finanšu līdzekļu, un tad arī palika tur dzīvot uz ilgāku laiku. Daudziem skolēniem sarunas dzirdēja arī mājinieki, kas arī dažkārt iesaistījās sarunās un uzdeva sev interesējošus jautājumus.

    Protams, visi aizbraucēji min, ka visvairāk pietrūkst mīļoto cilvēku Latvijā, un rupjmaizes, biezpiena un krējuma (to atzīmē smejoties).

  Skolēni saprata, ka latvieši, lai kur arī būtu, mēģina turēties kopā un nezaudēt savu latvietību, apmeklējot latviešu skoliņas vai vienkārši pavadot laiku kopā.

  Skolēni arī meklēja unikālo Latvijā, un skolēnu atradumi ir šādi: sniegs un rupjmaize; Dziesmu un deju svētki un Jāņu svinēšana; unikālā daba (Gauja, avoti, Staburags, Velnezers). Interesanti ir 7.klases atradumi, kādi tad ir latvieši: strādīgs, mazliet skaudīgs, ne pārāk izlēmīgs, bet labsirdīgs; par latviešu izklaides veidu 7.klase nosauc ogošanu, sēņošanu um makšķerēšanu. Latviešu īpašie ēdieni ir dzērveņu debesmannā un aukstā zupa.

   Tā kā uz nedēļas beigām kļuva gana auksts, tad skolēnu uzdevums bija atrast kādu izgudrojumu un to izpētīt sīkāk, kā arī uztaisīt eksperimentu “Karstā ūdens metiens aukstā laikā”. Lielākā daļa no skolēniem bija redzējuši šo eksperimentu bildēs, bet tagad daudzi ar sajūsmu uzdrošinājās to pamēģināt paši.

   Un kā gan bez sportošanas – skolēni gatavojās dalībai Virtuālajā Latvijas skolu ziemas festivālā, kas notiks no 19.februāra līdz 4.martam, kura uzdevums ir veikt jebkuru ar GPS izsekojamām aktivitātēm šādos sporta veidos (skriešana, iešana, nūjošana, distanču slēpošana, kalnu slēpošana un snovbords), lai kopumā sakrātu visvairāk km. Protams, skolēni visvairāk izvēlas slēpošanu, jo skolā jebkurā laikā var dabūt slēpes.

  Lai atzīmētu Valentīndienu, visu nedēļu bija Mīlestības nedēļa- konkurss 1.-9.klašu skolēniem ar dažādiem uzdevumiem, kas jāizpilda un jāatsūta.

  Pirmdien bija jānofotografējas ar paštaisītu mīlestības simbolu- sirsniņu. Populārākais veids bija sirsniņa sniegā- gan izlikta ar dažādiem priekšmetiem, gan iezīmēta un pat ar traktoru izbraukta. 

  Otrdien bija jāatsūta teikums- Es tevi mīlu! piecās valodās. Šis laikam bija vieglākais uzdevums, jo gandrīz visiem maksimālie punkti. Vairums bija padomājuši par noformējumu- skaisti veidoti plakāti, sirsniņās rakstīti teikumi, viena meitene bija arī ierakstījusi sniegā. Daži bija sevi izaicinājuši un uzrakstījuši hieroglifus- ķīniešu vai japāņu valodās.

  Trešdien bija jāatsūta pašsacerēts dzejolis, kurā būtu vārdi- es, sirds, skola, mīla.Raksturīgi, ka pārsvarā visi rakstījuši par mīlestību uz skolu un to, ka pietrūkst klātienes mācību, saskarsmes ar klasesbiedriem un skolotājiem. Lūk, viens no labākajiem dzejoļiem: 

Nanija Uskliņģe – 5.klase

Mana mīļā skola.

Ak, tu mana mīļā skola,

Sirds aiz bēdām stipri sāp.

Sapņos redzu savus draugus,

Kopā jautri čalojot. 

Mājās sēdu četrās sienās,

Grāmatas man jālasa,

Mana lielā skolas mīla

Aizskrien projām pagaistot.

 Nezinu, cik ilgi spēšu

Šo lielo murgu izturēt,

Bet man sirdī lielā mīla

Piederēs tev mūžīgi!

  Ceturtdien bija pēdējais uzdevums- pagatavot ēdienu, ar kuru cienātu savus mīļos cilvēkus. Gardi un daudzveidīgi- tā varētu raksturot atsūtītos ēdienus. Bija gan pankūkas, gan kūkas, kēksiņi un saldie ēdieni, gan pusdienu šķīvis ar ēdienu vai lazanja. Šis uzdevums bija tas, ko dalībnieki darījuši kopā ar vecākiem vai brāļiem un māsām.

Pavisam kopā piedalījās 38  dalībnieki. 

Īpaši gribas izcelt Markusu Jāni Pommeru- 5.klasē,  kurš vienmēr pirmais iesūtīja savus darbiņus. Tie visi bija pārdomāti, skaisti un interesanti. Tāpat maksimālos punktus ieguva arī Nanija Uskliņģe 5.klasē, arī ar rūpīgiem  darbiņiem, kas prasījuši lielāku laika ieguldījumu. Māsiņas Laima, Ramona un Ketija ar saviem kopdarbiem radīja sirsnīgas un  ģimeniskas sajūtas.

   Paldies visiem skolēniem par radošumu un vēlēšanos piedalīties neikdienišķā mācību procesā, jo tā jau iemācās visvairāk!

Skolotājas Dace Kalniņa un Baiba Kovala

 

Slider