Grundzāles pamatskola

2018./2019. mācību gadā pirmsskolu apmeklē 37 izglītojamie, bet pamatskolu apmeklē 89 izglītojamie.

Vēsture

Senākā informācija par izglītību Grundzālē ir no 1840. – 1860.g., kad notikusi bērnu apmācība mājās. Vēlāk dibinātas tā saucamās mājas mācīšanas skolas, kur kāds lasītpratējs tētiņš pulcinājis centīgākos bērnus vienkopus. Tāda mācīšana notikusi Bierņu mājās pie Krūmiņu vectēva. Pēc pašlaik zināmiem datiem pirmā skola Grundzālē celta ap 1860. gadu Kalna Saulgožos. Tā bijusi no koka, bet vēlāk tā nodegusi.

1890.gadā pagasts uzcēla jaunu mūra ēku. Būvei materiālus un daļu naudas līdzekļu dāvināja Aumeisteru muižas īpašnieka dēls Emīlis fon Vulfs, tāpēc skola tika dēvēta par Emīļa skolu.

19.gs. 60.gados cara valdība sāka savu pārkrievošanas politiku Baltijā. No mācību plāna izslēdza vācu valodu, palielināja stundu skaitu krievu valodā, bet dzimtajā valodā stundu skaitu samazināja.

19.gs. 80. – 90.gados vācu baroni uzsāka latviešu un igauņu pārvācošanu, šim nolūkam izmantoja arī skolu. Skolā ieviesa vācu valodu.

1891.gadā skolās noteica šādus mācību priekšmetus: ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku, ģeogrāfiju, vēsturi, dabas zinības, glītrakstīšanu, zīmēšanu, vingrošanu zēniem, rokdarbus meitenēm. Mācības bija grūti apgūt krievu valodā. Mācības sākās 15.oktobrī un beidzās 15.aprīlī.

Pirmās Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā 1928.gadā pagasts nolemj, ka bērniem vajag plašāku skolu, notiek 6 – klasīgās pamatskolas pārbūves darbi, skolai uzbūvē 2. un 3.stāvu. Celtniecību veic būvuzņēmējs E.Liepiņš. 1935.gadā skolas pārbūvei un saimniecības ēkas celšanai Finanšu ministrija piešķīrusi aizdevumu Ls 13597,20.

Līdz 1936.gadam 6 – klasīgās pamatskolas pārzinis ir Jānis Klāvs. Pēc tam Voldemārs Ruļikovs, Jānis Ķepsis, Ernests Millers.

1936./37.m.g. 5. un 6. klasē tikai 11 skolēni, tāpēc izvirzās jautājums 6 – klasīgo skolu likvidēt, atstāt tikai 1. – 4.klases, bet pagasta valde tam nepiekrīt, jo samazināsies izglītības līmenis pagastā. Lēmums ir bijis pareizs, jo dažus gadus vēlāk skola piepildās ar bērniem.

1937./38.m. gadā skolā mācās 62 skolēni. 1. klasē – 3; 2.kl. – 18; 3.kl. – 12; 4.kl. – 12; 5.kl. – 9; 6.kl. – 8 skolēni.

Šajā laikā skolā strādā 3 skolotāji. Skolas pārzinis Jānis Ķepsis, skolotājas Alma Briedis un Berta Skaris. Notika pāreja uz mācībām krievu valodā.

1938.gadā no skolas aiziet B.Skaris. Tagad skolā strādā Elza Liepiņš, Vallija Zandels un rezerves skolotāja J.Baķis. Skolu apkopj un ēst vāra viens cilvēks; no 1932.g.- 1937.g. Alvīne Tralla, 1937./38.m.g. Emma Rudzītis, bet no 1938.g. 15.maija Elza Ruks, viņu alga Ls 200 gadā.

1939.gadā pagasta valde piešķir Ls 1000 skatuves būvei un tās piederumu iegādei. Sākas teātra spēlēšanas laiks skolā. Vallija Zanders bija idejas autore. Tā laika audzēkņi atceras šo laiku kā ļoti interesantu un aizraujošu. Vallija esot bijusi ļoti interesanta, labsirdīga un pratusi bērnus aizraut ar teātra spēlēšanu. Arī viņas stundas bijušas tādas, ka visi klausījušies ar pavērtām mutēm.

1940.gadā bez minētajiem skolotājiem par skolas pārzini strādā Ernests Millers. Skolas ēka ir liela. Telpas tajā ir plašas un gaišas. Skolas telpās ir arī internāts.

1944.gada rudenī vācu armija atkāpjas un saspridzina sešgadīgo skolu. Šā paša gada oktobrī Grundzāles bērni mācības atsāk divās zemnieku mājās (Millera un Kauliņa) “Ozoliņos”, te mācības notiek līdz 1958.gadam.

Pēckara gados skolu vada Valija Zandels – Kļaviņa, Marta Andersone, Austra Sīmane. No 1953. – 1961.g. skolas direktors ir Rūdolfs Tīrums un skolotāji: Nellija Tīruma, Valija Kļaviņa, Maija Jaunozoliņa, Inta Krūmiņa, Inta Kviesīte, Daina Zupa, Dainis Dukāts, Vita Rubule.

No 1953. – 1961.g. skolas direktors ir Rūdolfs Tīrums un skolotāji: Nellija Tīruma, Valija Kļaviņa, Maija Jaunozoliņa, Inta Krūmiņa, Inta Kviesīte, Daina Zupa, Dainis Dukāts, Vita Rubule.

1960.gadā skolas vajadzībām uzceļ otru māju. Internāts iekārtots zemnieka Javas pārbūvētajā rijā. No 1961.gada skolu vada Vilis Sarmulis. Skolā strādā Inta Krūmiņa un Daina Zupa. No 1962.gada skolā strādā Florentīne Sarmule, Anastasija Ikauniece, Vija un Arnolds Bērziņi

1965.gada rudenī skola pārceļas uz jauno ēku. Jaunā skola atrodas Vidzemes šosejas tuvumā, 132.kilometrā. Kopējā telpu kvadratūra 1300 m2 , skola paredzēta 180 skolēnu apmācībai, bet mācības 1.septembrī uzsāka 186 skolēni.

2012.gadā tika sākta skolas renovācija, 2012./13.m.g. 1.semestrī mācības noritēja Grundzāles pagasta kultūras namā. 2.semestrī mācības atsākās jau renovētajā skolas ēkā.

Skolotāji

Inese Āboliņa  – krievu valoda

Anda Andersone  – sociālās zinības

Dzintra Bormane – matemātika, klases  audzinātāja

Ilona Briede – mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla

Einārs Broms – mājturība un tehnoloģijas

Irita Eimane – informātika, ģeogrāfija, vēsture, klases audzinātāja

Sandra Eimane – pirmsskolas skolotāja

Dace Kalniņa – latviešu valoda, literatūra, klases audzinātāja

Līga Korica – pirmsskolas skolotāja

Baiba Kovala – angļu valoda, klases audzinātāja

Mārtiņš Latvers – fizika

Dace Matule – dabaszinības, bioloģija, ķīmija

Jana Melbārde – sākumskolas skolotāja, klases audzinātāja

Dace Purvlīce – mūzika

Ilva Harkina – pirmsskolas skolotāja, mūzika, sākumskolas skolotāja, klases audzinātāja

Kristīne Sausiņa – pirmsskolas skolotāja

Māris Stabiņš – sports, klases audzinātājs

Gundega Vēriņa – sociālās zinības, sākumskolas skolotāja, klases audzinātāja

Skaidrīte Vīksniņa – sākumskolas skolotāja, logopēde, klases audzinātāja

Alise Valaine – Kalniņa – pirmsskolas skolotāja

Skolas himna

Skolotājas D.Purvlīces vārdi un mūzika.

Mana skola ceļa malā ir kā ceļš,
Kur satek kopā daudzas mazas takas,
Es nācu šurp, tu nāc, tu arī nāksi
Kā slāpstošs ceļinieks pie spirdzinošas akas.

Tas ir ceļš, pa kuru mēs atnākam,
Lai mācītos sevi par cilvēku saukt.
Tas ir ceļš, tas ir saulainais skolas ceļš,
Pa kuru līdz lielajam dzīves ceļam traukt.

Kalendārs